naturalizācijas eksāmena jautājumi · 19 jautājumi
Latvijas valsts dibināšana un pirmā neatkarība (1905–1940)
1905. gada revolūcija, latviešu strēlnieki, 1918. gada 18. novembris, Brīvības cīņas un Lāčplēša diena, Meierovics, Čakste, Satversmes pieņemšana, agrārreforma un Ulmaņa 1934. gada apvērsums.
Mācīties šīs kartītes treniņrīkā →
1.Kāpēc Latvijas vēsturē ir nozīmīga 1905. gada revolūcija?
Atbilde: Tā stiprināja nacionālo un sociālo pašapziņu un prasības pēc pašpārvaldes un brīvības — solis ceļā uz valstiskumu.
Protesti vērsās pret cara patvaldību un sociālo netaisnību. Revolūciju apspieda, taču pieredze veicināja sabiedrības politisko aktivitāti. Pilsētu strādnieku streiki un lauku protesti savienoja prasības pēc politiskām tiesībām ar prasībām uzlabot dzīves un darba apstākļus.
Avots un plašāk: Nacionālā enciklopēdija · 1905. gada revolūcija Latvijā
2.Kā Pirmais pasaules karš ietekmēja situāciju Latvijas teritorijā?
Atbilde: Kaujas notika Latvijas teritorijā, bija postījumi un bēgļi, izveidoja latviešu strēlniekus; impēriju sabrukums pavēra ceļu neatkarībai.
Latvijas teritoriju šķērsoja fronte, tāpēc cilvēki bēga un saimniecība tika izpostīta. Kara beigās veco impēriju sabrukums radīja iespēju veidot savu valsti. Bēgļu gaitas izjauca ģimeņu dzīvi, bet uzņēmumu evakuācija atņēma daudzviet darba vietas un ražošanas iekārtas.
Avots un plašāk: Nacionālā enciklopēdija · Pirmais pasaules karš Latvijā
3.Kāpēc Pirmā pasaules kara laikā daudzi Latvijas iedzīvotāji stājās latviešu strēlnieku pulkos?
Atbilde: Lai aizstāvētu dzimto zemi (Kurzemi) no vācu armijas iebrukuma.
Latviešu strēlnieku vienības izveidoja Krievijas armijā, kad tuvojās vācu karaspēks. Sākotnējā vēlme aizstāvēt dzimteni vēl nenozīmēja vienotu politisko nostāju vēlāk. Kopīga valoda un izcelsme stiprināja vienību saliedētību laikā, kad daudzi karavīri bija zaudējuši savas mājas.
Avots un plašāk: Nacionālā enciklopēdija · Pirmais pasaules karš Latvijā
4.Kuras bija ievērojamākās latviešu strēlnieku kaujas Pirmā pasaules kara laikā?
Atbilde: Ziemassvētku kaujas (1916.–1917. gads).
Ziemassvētku kaujas notika pie Rīgas un prasīja smagus upurus. Nosaukums saistīts ar toreiz lietoto kalendāru; tās nejauc ar 1919. gada cīņām pret Bermontu. Šajās kaujās strēlnieki mēģināja pārraut vācu aizsardzību, taču smagie zaudējumi radīja lielu vilšanos.
Avots un plašāk: Nacionālā enciklopēdija · Ziemassvētku kaujas
5.Kāds nozīmīgs notikums pasaulē 1918. gadā veicināja neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanos?
Atbilde: Brestļitovskas miera līgums; beidzās Pirmais pasaules karš un sabruka Krievijas un Vācijas impērijas.
Brestļitovskas līgums pats par sevi Latvijas neatkarību nenodibināja. Izšķiroša bija impēriju novājināšanās un Vācijas sakāve, kas ļāva īstenot pašnoteikšanos. Jauno valsti tomēr vajadzēja izveidot pašiem Latvijas politiķiem un pēc tam aizstāvēt militāri un diplomātiski.
Avots un plašāk: Nacionālā enciklopēdija · Latvijas Republika starpkaru periodā
6.Kad tika pasludināta neatkarīga Latvijas valsts?
Atbilde: 1918. gada 18. novembrī.
Valsti proklamēja Rīgā, bet ar deklarāciju vien nepietika: neatkarība vēl bija jāaizstāv karā. Tāpēc 1918. gada dibināšanu atšķir no 1920. gada miera. Tāpēc 18. novembris ir valsts dzimšanas diena, savukārt citas atceres dienas atzīmē tās aizstāvēšanu un atjaunošanu.
Avots un plašāk: Nacionālā enciklopēdija · Latvijas Neatkarības karš
7.Kuram valsts darbiniekam ir vislielākie nopelni Latvijas diplomātiskās atzīšanas panākšanā 20. gs. sākumā?
Atbilde: Zigfrīdam Annai Meierovicam.
Meierovics bija diplomāts: viņš pārliecināja citas valstis atzīt Latviju. Diplomātiskā atzīšana nostiprināja to, ko neatkarības cīnītāji aizstāvēja militāri. Ārvalstu atzīšana palīdzēja Latvijai veidot oficiālas attiecības un darboties kā patstāvīgai valstij starptautiskajā vidē.
Avots un plašāk: Ārlietu ministrija · Zigfrīds Anna Meierovics
8.Ko izcīnīja Latvijas tauta laikā no 1918.–1920. gadam?
Atbilde: Latvijas neatkarību Brīvības cīņās (Neatkarības karā).
1918.–1920. gadā Latvija aizstāvēja neatkarību pret Padomju Krievijas spēkiem un citiem pretiniekiem, tostarp Bermonta vācu un krievu karaspēku. Latviešu politiskās izvēles atšķīrās. 1919. gada 11. novembrī atbrīvoja Pārdaugavu; karu noslēdza miers ar Padomju Krieviju 1920. gada 11. augustā.
Avots un plašāk: Nacionālā enciklopēdija · Latvijas Neatkarības karš
9.Kurš bija Latvijas nacionālās armijas pirmais komandieris (vārds, uzvārds)?
Atbilde: Pulkvedis Oskars Kalpaks.
Kalpaks vadīja pirmās latviešu vienības Pagaidu valdības pusē. Viņš krita 1919. gada martā, vēl pirms vienotas Latvijas armijas izveidošanas jūlijā. Viņa vārds tāpēc simbolizē armijas veidošanās sākumu, nevis visu Neatkarības kara operāciju vadīšanu.
10.Kāpēc 11. novembri Latvijā tiek atzīmēta Lāčplēša diena?
Atbilde: 1919. gada 11. novembrī latviešu armija sakāva Bermonta karaspēku pie Rīgas.
Bermonts centās sagraut Latvijas valdības varu. 11. novembrī viņa spēkus padzina no Pārdaugavas; tas nebija visas Neatkarības kara beigu datums. Lāčplēša dienā godina Latvijas karavīrus, un svecītes pie Rīgas pils kļuvušas par pazīstamu piemiņas tradīciju.
Avots un plašāk: Nacionālā enciklopēdija · Latvijas Neatkarības karš
11.Kāpēc Latvijai ir nozīmīgs 1920. gada miera līgums ar Padomju Krieviju?
Atbilde: Krievija atzina Latvijas neatkarību un atteicās no pretenzijām uz Latviju uz mūžīgiem laikiem.
Miera līgums noslēdza karu ar Padomju Krieviju un nostiprināja Latvijas patstāvību. Vēlākā PSRS okupācija bija pretrunā šai saistībai respektēt neatkarību. Līguma nozīme bija ne tikai karadarbības izbeigšana, bet arī Latvijas valstiskuma atzīšana no bijušās pretinieces puses.
Avots un plašāk: Nacionālā enciklopēdija · Latvijas Neatkarības karš
12.Kurš bija pirmais demokrātiski ievēlētais Latvijas valsts prezidents (vārds, uzvārds)?
Atbilde: Jānis Čakste.
Čaksti ievēlēja Saeima, nevis tiešās tautas vēlēšanās. Viņš saistās ar jaunās valsts parlamentārās demokrātijas nostiprināšanu. Prezidenta ievēlēšana parlamentā atbilst Latvijas parlamentārās republikas modelim, kurā valdība balstās uz Saeimas uzticību.
Avots un plašāk: Nacionālā enciklopēdija · Latvijas Republika starpkaru periodā
13.Kas un kad pieņēma Latvijas Republikas Satversmi?
Atbilde: Satversmes sapulce 1922. gada 15. februārī.
Satversmes sapulce bija īpaši ievēlēts parlaments jaunās valsts pamatu veidošanai. Satversme nosaka varas sadalījumu un valsts pamatprincipus. Konstitūcijas pieņemšana nostiprināja noteikumus, pēc kuriem jādarbojas parlamentam, prezidentam un valdībai.
Avots un plašāk: Nacionālā enciklopēdija · Latvijas Republika starpkaru periodā
14.Kādi apstākļi veicināja lauksaimniecības un rūpniecības attīstību 20. gs. 20. gadu sākumā?
Atbilde: Agrārreforma (zemes sadale), neatkarība, miers un valsts atbalsts saimniecībai.
Agrārreforma samazināja lielmuižu zemes īpašumus un deva zemi jaunām saimniecībām. Miers ļāva atjaunot kara postīto ražošanu un tirdzniecību. Jaunsaimniecības paplašināja zemes īpašnieku loku, lai gan saimniecību izveide prasīja darbu, līdzekļus un laiku.
Avots un plašāk: Nacionālā enciklopēdija · Latvijas Republika starpkaru periodā
15.Kāds politiskais režīms bija Latvijā laikā no 1920.–1934. gadam?
Atbilde: Demokrātiska parlamentāra republika.
Parlamentārā demokrātijā valdība ir atkarīga no parlamenta uzticības. Partijas sacenšas vēlēšanās, un viena cilvēka griba nav vienīgais varas avots. Tas nozīmē arī iespēju opozīcijai kritizēt valdību un vēlēšanās piedāvāt citu politisko kursu.
Avots un plašāk: Nacionālā enciklopēdija · Latvijas Republika starpkaru periodā
16.Ar ko Latvijas vēsturē ir zīmīgs 1934. gada 15. maijs?
Atbilde: Kārļa Ulmaņa valsts apvērsums — atcēla Saeimu un demokrātiju, ieviesa autoritāru režīmu.
Ulmanis pārņēma varu ārpus demokrātiskās kārtības. Saeimas darbību apturēja un partijas aizliedza; tas bija iekšējs apvērsums, nevis ārvalsts iebrukums. Tādēļ šī diena ir robežšķirtne starp starpkaru demokrātiju un Ulmaņa autoritāro valdīšanu.
Avots un plašāk: Nacionālā enciklopēdija · Latvijas Republika starpkaru periodā
17.Kāds politiskais režīms bija Latvijā laikā no 1934.–1940. gadam?
Atbilde: Autoritārs Kārļa Ulmaņa režīms.
Autoritārisms nozīmē varas koncentrēšanu un politiskās konkurences ierobežošanu. Latvija vēl bija neatkarīga, bet vairs nebija parlamentāra demokrātija. Sabiedriskās dzīves un preses kontrole samazināja iespējas atklāti apstrīdēt varas lēmumus.
Avots un plašāk: Nacionālā enciklopēdija · Latvijas Republika starpkaru periodā
18.Kāda bija K. Ulmaņa režīma attieksme pret politiskajām partijām pēc 1934. gada 15. maija?
Atbilde: Visas politiskās partijas tika aizliegtas.
Partiju aizliegums likvidēja organizētu politisko konkurenci. Tas skāra visas partijas, ne tikai režīma galvenos pretiniekus. Bez brīvas partiju konkurences vēlētāji nevarēja ierastā demokrātiskā veidā nomainīt valsts vadību.
Avots un plašāk: Nacionālā enciklopēdija · Latvijas Republika starpkaru periodā
19.Kā sauc pieminekli, kuru par tautas saziedotiem līdzekļiem atklāja 1935. gadā Rīgā?
Atbilde: Brīvības piemineklis.
Brīvības piemineklis godina Latvijas brīvību un tās izcīnītājus. Tautas ziedojumi parāda, ka tas bija arī sabiedrības kopīgs projekts. Uzraksts “Tēvzemei un Brīvībai” paskaidro pieminekļa ideju: cieņu pret dzimteni un neatkarību.
Avots un plašāk: Nacionālā enciklopēdija · Brīvības piemineklis