naturalizācijas eksāmena jautājumi · 10 jautājumi
Latvijas vēsture līdz 20. gadsimtam
Krustneši un Livonija, Polijas–Lietuvas, Zviedrijas un Krievijas impērijas vara, pirmās latviešu skolas, Garlība Merķeļa “Latvieši”, dzimtbūšanas atcelšana, rusifikācija un jaunlatviešu kustība.
Mācīties šīs kartītes treniņrīkā →
1.Kādas sekas bija krustnešu iebrukumam Latvijas teritorijā 13. gadsimtā?
Atbilde: Vietējās tautas tika pakļautas, izveidojās Livonija, ieviesa kristietību, un latvieši zaudēja brīvību (dzimtbūšana).
Krustneši pakļāva vietējās zemes un izplatīja kristietību. Dzimtbūšana nostiprinājās vēlāk pakāpeniski — tā neradās visur uzreiz 13. gadsimtā. Vietējo valdnieku vietā varu pārņēma jauni zemeskungi, tostarp bīskapi un ordeņa bruņinieki.
Avots un plašāk: Nacionālā enciklopēdija · Latvijas teritorija pēc Krusta kariem
2.Kāda bija Livonijas laikmeta ietekme Latvijas vēsturē?
Atbilde: Vairāku gadsimtu vācu kundzība, kristietība, pilsētu un Hanzas tirdzniecības attīstība, bet vietējie iedzīvotāji palika dzimtbūšanā.
Livonija aptvēra lielu daļu tagadējās Latvijas un Igaunijas. Pilsētās attīstījās tirdzniecība, bet politiskā un zemes vara pārsvarā piederēja vācu elitei. Rīgas dalība Hanzā saistīja pilsētu ar plašu Baltijas un Ziemeļeiropas tirdzniecības tīklu.
3.Kuru valstu pakļautībā 16.–19. gadsimtā bija vismaz daļa Latvijas teritorijas?
Atbilde: Polijas–Lietuvas, Zviedrijas un Krievijas impērijas pakļautībā.
Latvijas zemes ilgi nebija vienā valstī. Dažādi reģioni dažādos laikos nonāca kaimiņvalstu varā, tāpēc to vēsturiskā pieredze atšķiras. Piemēram, zviedru vara Vidzemē un poļu ietekme Latgalē veidoja atšķirīgas pārvaldes un reliģiskās tradīcijas.
Avots un plašāk: Nacionālā enciklopēdija · Latvija · Vēsture
4.Kādi bija Krievijas impērijas mērķi cīņā par Latvijas teritoriju 18. gs.?
Atbilde: Iegūt pieeju Baltijas jūrai un ostas (Lielajā Ziemeļu karā) un nostiprināties Baltijā.
Baltijas ostas deva iespēju tirgoties ar Rietumeiropu un uzturēt floti. Tādēļ cīņa par piekrasti bija gan ekonomiska, gan militāra. Rīgas iegūšana ļāva Krievijas impērijai nostiprināties Baltijas piekrastē un mazināt Zviedrijas ietekmi.
Avots un plašāk: Nacionālā enciklopēdija · Latvija · Vēsture
5.Kurā gadsimtā sāka darboties pirmās latviešu skolas?
Atbilde: 16. gadsimtā.
Agrīnās skolas bija cieši saistītas ar baznīcu un reliģisko mācību. Tās vēl nebija mūsdienu vispārējās izglītības sistēma visiem bērniem. Lasītprasme bija vajadzīga reliģisko tekstu lasīšanai, bet vēlāk tā paplašināja pieeju arī laicīgām zināšanām.
6.Kāpēc Latvijas vēsturē nozīmīgs ir vācu publicista Garlība Merķeļa darbs “Latvieši”?
Atbilde: Tas nosodīja dzimtbūšanu un vāciešu varu, aizstāvēja latviešu tautu un veicināja nacionālo pašapziņu.
Merķelis rakstīja vāciski par latviešu zemnieku stāvokli. Viņa kritika palīdzēja parādīt, ka dzimtbūšana nav taisnīga vai pašsaprotama kārtība. Dzimtbūšanā zemnieka personiskā brīvība bija ierobežota un viņš bija atkarīgs no muižnieka varas.
7.Kādi apstākļi sekmēja ekonomisko attīstību Latvijā 19. gs. beigās?
Atbilde: Dzimtbūšanas atcelšana, dzelzceļu un ostu būve, rūpniecības un Rīgas straujā attīstība.
Dzelzceļš savienoja ražotnes, ostas un tirgus. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas cilvēkiem pakāpeniski radās lielākas iespējas pārcelties un strādāt rūpniecībā. Tā veidojās ciešāka saikne starp laukiem un pilsētām: vieni piegādāja pārtiku un darbaspēku, otrās piedāvāja darbu un preces.
Avots un plašāk: Nacionālā enciklopēdija · Jaunā strāva · Vēsturiskais konteksts
8.Kāda bija Krievijas impērijas īstenotā nacionālā politika Latvijas teritorijā 19. gs. beigās?
Atbilde: Pārkrievošana (rusifikācija) — krievu valodas ieviešana pārvaldē un izglītībā.
Rusifikācija bija centieni nostiprināt krievu valodas un impērijas varas lomu. Tā skāra skolas un pārvaldi, nevis tikai ikdienas saziņu. Tādēļ valodas jautājums kļuva saistīts ar cilvēku iespējām mācīties, strādāt un piedalīties sabiedriskajā dzīvē.
Avots un plašāk: Nacionālā enciklopēdija · Jaunā strāva · Vēsturiskais konteksts
9.Kas raksturo saimnieciskās attīstības līmeni Latvijas teritorijā 19. gs. beigās?
Atbilde: Strauja rūpniecības izaugsme; Rīga kļuva par lielu rūpniecības un ostas centru impērijā.
Industrializācija nozīmē rūpnīcu un algota darba pieaugumu. Rīgas osta, transports un darbaspēks palīdzēja pilsētai kļūt par nozīmīgu ražošanas centru. Rūpnīcu izaugsme palielināja strādnieku skaitu un aktualizēja jautājumus par darba laiku, samaksu un drošību.
Avots un plašāk: Nacionālā enciklopēdija · Jaunā strāva · Vēsturiskais konteksts
10.Kura kustība aizsāka latviešu tautas nacionālo atmodu 19. gs. vidū?
Atbilde: Jaunlatviešu kustība.
Jaunlatvieši aizstāvēja latviešu valodas, izglītības un kultūras vērtību. Tā bija nacionālās pašapziņas kustība, nevis jau neatkarīgas valsts valdība. Izglītoti latvieši aicināja savu valodu lietot arī presē un sabiedriskās diskusijās, ne tikai ģimenē.