naturalizācijas eksāmena jautājumi · 19 jautājumi
Okupācijas un neatkarības atjaunošana (1939–mūsdienas)
Molotova–Ribentropa pakts, 1940. gada 17. jūnijs, deportācijas 14. jūnijā un 25. martā, holokausts, kolektivizācija, Tautas fronte, 1990. gada 4. maijs, barikādes, 1991. gada 21. augusts, ES un NATO.
Mācīties šīs kartītes treniņrīkā →
1.Kādas sekas Latvijai bija Molotova–Ribentropa 1939. gada 23. augusta līgumam?
Atbilde: Latvija tika iedalīta PSRS ietekmes sfērā, kas noveda pie okupācijas un neatkarības zaudēšanas.
Publiskajam neuzbrukšanas līgumam pievienoja slepenu protokolu par ietekmes sfērām. Latvijas likteni izlēma bez tās piekrišanas, gatavojot ceļu padomju okupācijai. Šo vienošanos jāatšķir no pašas okupācijas, kas Latvijā notika nākamajā gadā.
Avots un plašāk: Nacionālā enciklopēdija · Padomju okupācija Latvijā, 1940–1941
2.Kas notika Latvijā 1940. gada 17. jūnijā?
Atbilde: PSRS okupēja Latviju — ienāca Sarkanā armija.
Pēc PSRS ultimāta ienāca papildu padomju karaspēks un Latvija zaudēja faktisko patstāvību. Okupācija nenozīmē brīvu iedzīvotāju izvēli pievienoties citai valstij. Pēc tam padomju varas kontrolē tika pārveidotas valsts institūcijas un Latvija iekļauta PSRS.
Avots un plašāk: Nacionālā enciklopēdija · Padomju okupācija Latvijā, 1940–1941
3.Kāpēc 14. jūnijs ir atceres diena Latvijā?
Atbilde: 1941. gadā šajā dienā notika pirmā masveida deportācija uz Sibīriju.
Deportācija ir piespiedu izvešana no mājām uz tāliem reģioniem. 1941. gada jūnijā padomju vara izveda arī ģimenes ar bērniem; daudzi cilvēki gāja bojā. Piemiņas diena atgādina par represēto cilvēku likteņiem un valsts vardarbības ietekmi uz vairākām paaudzēm.
Avots un plašāk: Nacionālā enciklopēdija · Padomju okupācija Latvijā, 1940–1941
4.Kas notika ar Latvijas vācbaltiem (Baltijas vāciešiem) laikā no 1939. līdz 1941. gadam?
Atbilde: Viņus pēc Hitlera aicinājuma pārcēla (repatriēja) uz Vāciju.
Vācbaltieši bija sena vietējā kopiena, nevis tikai neseni iebraucēji. Nacistiskās Vācijas organizētā pārvietošana pārtrauca daudzu ģimeņu gadsimtiem ilgo saikni ar Latviju. Tā būtiski mainījās Latvijas pilsētu un lauku sabiedrība, kurā šī kopiena ilgi bija ieņēmusi ietekmīgas pozīcijas.
Avots un plašāk: Nacionālā enciklopēdija · Latvija · Vācbaltiešu izceļošana
5.Kāda bija nacistiskās Vācijas attieksme pret Latvijas valsts neatkarību (1941–1945)?
Atbilde: Neatjaunoja Latvijas neatkarību, iekļāva to okupētajā teritorijā (Ostlandē) un izmantoja tās resursus.
Padomju okupāciju nomainīja nacistu okupācija, nevis atjaunota Latvijas valsts. Vācijas pārvalde pakļāva teritoriju saviem kara un rasistiskās politikas mērķiem. Latvijas teritoriju pārvaldīja kā okupācijas administrācijas daļu, nevis kā suverēnu sabiedroto valsti.
Avots un plašāk: Nacionālā enciklopēdija · Nacistiskās Vācijas okupācija Latvijā
6.Kas notika ar Latvijas ebrejiem un čigāniem Otrā pasaules kara laikā?
Atbilde: Tie tika masveidā iznīcināti (holokausts) nacistu okupācijas laikā.
Nacistu režīms īstenoja ebreju un romu vajāšanu un masu slepkavības, arī ar vietējo līdzdalībnieku palīdzību. Tie bija civiliedzīvotāju iznīcināšanas noziegumi, nevis kauju zaudējumi. Upuru piemiņa palīdz saprast, kā rasistiska ideoloģija un okupācijas vara iznīcināja veselas vietējās kopienas.
Avots un plašāk: Nacionālā enciklopēdija · Nacistiskās Vācijas okupācija Latvijā
7.Kuru valstu armijās cīnījās latviešu karavīri Otrajā pasaules karā?
Atbilde: Gan vācu (leģions), gan padomju (sarkanās) armijas pusē.
Okupācijas varas mobilizēja cilvēkus savās armijās. Dienests kādā armijā pats par sevi nepierāda brīvprātīgu piekrišanu visai attiecīgā režīma ideoloģijai. Tā viena tauta nonāca pretējās frontes pusēs, un kara pieredze daudzās ģimenēs bija ļoti atšķirīga.
Avots un plašāk: Nacionālā enciklopēdija · Nacistiskās Vācijas okupācija Latvijā
8.Kas notika ar lielu Latvijas iedzīvotāju daļu Otrā pasaules kara beigās?
Atbilde: Liela daļa devās bēgļu gaitās uz Rietumiem (emigrēja).
Daudzi bēga no kara un atkārtotas padomju okupācijas bailēm. Rietumos izveidojās trimdas kopienas, kas uzturēja latviešu valodu un neatkarības ideju. Trimdas skolas, biedrības un izdevumi palīdzēja nodot kultūru bērniem, kas jau auga ārpus Latvijas.
Avots un plašāk: Nacionālā enciklopēdija · Bēgļu laivu akcija uz Zviedriju
9.Kāpēc 25. marts ir atceres diena Latvijā?
Atbilde: 1949. gadā šajā dienā notika otrā masveida deportācija.
1949. gada izvešana skāra daudz lauku ģimeņu. Represijas palīdzēja salauzt pretošanos padomju varai un paātrināt piespiedu kolektivizāciju. Bailes no izsūtīšanas piespieda daudzas ģimenes atteikties no patstāvīgas saimniekošanas un iestāties kolhozos.
Avots un plašāk: Nacionālā enciklopēdija · Padomju otrreizējā okupācija Latvijā
10.Kādi radikāli pārkārtojumi ietekmēja lauksaimniecības attīstību Latvijā pēc Otrā pasaules kara?
Atbilde: Piespiedu kolektivizācija — zemnieku zemi apvienoja kolhozos.
Kolhozā saimniekošana bija kolektīva un pakļauta padomju plāniem. Zemnieki zaudēja patstāvīgu kontroli pār savu saimniecību; process nebija vienkārša brīvprātīga sadarbība. Kolhozi atšķīrās no padomju saimniecībām jeb sovhoziem, kas bija tieši valsts uzņēmumi.
Avots un plašāk: Nacionālā enciklopēdija · Padomju otrreizējā okupācija Latvijā
11.Kā Latvijā tika realizēta rūpniecības attīstība padomju varas gados?
Atbilde: Veidoja lielas rūpnīcas un ieveda darbaspēku no citām PSRS daļām (industrializācija).
Rūpniecību plānoja visas PSRS vajadzībām. Līdz ar lielajām ražotnēm pieauga darbaspēka ieceļošana, kas mainīja pilsētu iedzīvotāju sastāvu. Latvijas uzņēmumi saņēma izejvielas un piegādāja produkciju pāri republikas robežām, veidojot atkarību no kopējās sistēmas.
Avots un plašāk: Nacionālā enciklopēdija · Padomju otrreizējā okupācija Latvijā
12.Kādi bija nacionālkomunistu darbības mērķi Latvijā 20. gs. 50. gadu beigās?
Atbilde: Ierobežot iebraukšanu un aizstāvēt latviešu valodu un nacionālās intereses PSRS ietvaros.
Nacionālkomunisti darbojās pašas padomju sistēmas iekšienē. Viņi vēlējās lielāku vietējo interešu un latviešu valodas ievērošanu, nevis bija neatkarības kustība mūsdienu izpratnē. Viņu centienus ierobežoja Maskavas vadība, un nacionālkomunistus atstādināja no ietekmīgiem amatiem.
Avots un plašāk: Nacionālā enciklopēdija · Padomju otrreizējā okupācija Latvijā
13.Kurai sabiedriski politiskajai organizācijai bija izšķiroša loma Latvijas valsts neatkarības atjaunošanā?
Atbilde: Latvijas Tautas frontei (LTF).
Tautas fronte apvienoja daudzus cilvēkus pārmaiņu un vēlāk neatkarības atjaunošanas atbalstam. Tā izmantoja sabiedrisku mobilizāciju un politisku līdzdalību. Atšķirīgu uzskatu cilvēkus vienoja mērķis mainīt Latvijas politisko stāvokli, lai gan viņi ne vienmēr vienojās citos jautājumos.
Avots un plašāk: Nacionālā enciklopēdija · Latvijas neatkarības atjaunošana
14.Kādu nozīmīgu dokumentu 1990. gada 4. maijā pieņēma LPSR Augstākā Padome?
Atbilde: Deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.
4. maija deklarācija atjaunoja neatkarību juridiski, paredzot pārejas periodu. Faktiskās neatkarības pilnīgā atjaunošana sekoja 1991. gada augustā. Tās juridiskais pamats bija valsts nepārtrauktība: atjaunoja jau pastāvējušu republiku, nevis dibināja pilnīgi jaunu valsti.
Avots un plašāk: Nacionālā enciklopēdija · 1990. gada 4. maija deklarācija
15.Kāpēc Latvijas vēsturē ir nozīmīgs 20. janvāris?
Atbilde: 1991. gadā barikāžu laikā notika OMON uzbrukumi un krita cilvēki, aizstāvot neatkarību.
Barikāžu dalībnieki aizsargāja svarīgas ēkas un neatkarības atjaunošanu. 20. janvāris saistīts ar uzbrukumu Iekšlietu ministrijai un cilvēku bojāeju. Uzbrukums parādīja, ka politisko neatkarības atjaunošanu joprojām apdraudēja bruņota spēka lietošana.
Avots un plašāk: Nacionālā enciklopēdija · Latvijas neatkarības atjaunošana
16.Kāpēc Latvijai ir nozīmīgs 1991. gada 21. augusts?
Atbilde: Augstākā Padome pieņēma konstitucionālo likumu un pilnībā atjaunoja faktisko valsts neatkarību.
Maskavā notika puča mēģinājums, bet Latvija izbeidza pārejas periodu. Atceries secību: 1918 — dibināšana, 1990 — deklarācija, 1991 — pilnīga faktiskā neatkarība. Pēc Maskavas puča izgāšanās strauji paplašinājās Latvijas neatkarības starptautiskā atzīšana.
Avots un plašāk: Nacionālā enciklopēdija · Latvijas neatkarības atjaunošana
17.Kurās nozīmīgās starptautiskās organizācijās Latvija ir pilntiesīga dalībvalsts?
Atbilde: Eiropas Savienībā (ES), NATO un ANO.
Šīm organizācijām ir atšķirīgi uzdevumi: ES — Eiropas sadarbība, NATO — kolektīvā aizsardzība, ANO — pasaules valstu sadarbība. Tās nav viena organizācija. Dalība šādās organizācijās nozīmē gan iespēju ietekmēt kopīgus lēmumus, gan uzņemties saistības pret partneriem.
Avots un plašāk: Nacionālā enciklopēdija · Latvija · Starptautiskās attiecības
18.Kāpēc Latvijai ir nozīmīgs 2004. gada 1. maijs?
Atbilde: Latvija iestājās Eiropas Savienībā.
Dalība ES paplašināja Latvijas iespējas piedalīties Eiropas kopīgajā tirgū un lēmumos. Eiro ieviešana notika vēlāk — 2014. gadā. Vienotajā tirgū cilvēku, preču, pakalpojumu un kapitāla kustību regulē kopīgi noteikumi.
Avots un plašāk: Eiropas Komisija · Latvija Eiropas Savienībā
19.Kurš ir pašreizējais Latvijas valsts prezidents (vārds, uzvārds)?
Atbilde: Edgars Rinkēvičs.
Edgars Rinkēvičs prezidenta amatā stājās 2023. gadā. Prezidentu nejauc ar Ministru prezidentu: valsts galva un valdības vadītājs ir dažādi amati. Amatpersonas vārdu pirms eksāmena pārbaudi vēlreiz. Prezidenta pienākumus un amata termiņu nosaka Satversme neatkarīgi no tā, kurš cilvēks šo amatu ieņem.