naturalizācijas eksāmena jautājumi · 24 jautājumi
Satversme: Saeima, Valsts prezidents, Ministru kabinets
Kam pieder suverēnā vara, kā un uz cik gadiem ievēlē Saeimu un Valsts prezidentu, kas veido valdību un kad tai jāatkāpjas, kas iesniedz likumprojektus, kad vajadzīga tautas nobalsošana, Satversmes tiesa.
Mācīties šīs kartītes treniņrīkā →
1.Kam pieder Latvijas valsts suverēnā vara?
Atbilde: Latvijas tautai.
Suverēnā vara nozīmē valsts varas galīgo pamatu. Amatpersonas īsteno uzticētas pilnvaras, nevis valda kā valsts īpašnieki. Vēlēšanas un likumā paredzētās tautas nobalsošanas ir veidi, kā pilsoņi piedalās šīs varas īstenošanā.
2.Kādas krāsas ir Latvijas valsts karogā?
Atbilde: Tumši sarkana (karmīnsarkana) ar baltu svītru vidū.
Latvijas karogam ir divas tumši sarkanas joslas un šaurāka balta vidū. Tas palīdz to atšķirt no Austrijas karoga ar vienāda platuma joslām. Krāsu izvietojums ir valsts simbols, tāpēc tas saglabājas neatkarīgi no valdības vai prezidenta maiņas.
Avots un plašāk: Valsts simboli · Latvijas Valsts prezidents
3.Kura ir valsts valoda Latvijā?
Atbilde: Latviešu valoda.
Valsts valoda ir valoda, kurai noteikts oficiāls statuss valsts darbībā. Tas nav apgalvojums, ka visi iedzīvotāji ģimenē runā tikai latviski. Kopīga valsts valoda ļauj valsts institūcijām un iedzīvotājiem sazināties vienotā oficiālajā saziņas telpā.
4.Kam Latvijā pieder augstākā likumdošanas vara?
Atbilde: Saeimai (un tautai).
Likumdošana ir vispārīgu noteikumu pieņemšana. To atšķir no valdības darba šo noteikumu īstenošanā un tiesas darba strīdu izšķiršanā. Piemēram, Saeima pieņem likumu, bet ministrija organizē tā piemērošanu savā nozarē.
5.Kā ievēlē Saeimu?
Atbilde: Vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.
Proporcionālās vēlēšanās vietu sadalījums saistīts ar sarakstu saņemto balsu skaitu. Aizklāts balsojums aizsargā vēlētāja brīvu izvēli. Tiešas vēlēšanas nozīmē, ka pilsoņi balso paši par pārstāvjiem, nevis izvēlas starpniekus nākamai vēlēšanu kārtai.
6.No cik gadu vecuma pilsoņi iegūst tiesības vēlēt Saeimu?
Atbilde: No 18 gadu vecuma.
Vēlēt nozīmē izvēlēties pārstāvjus. Tas nav tas pats, kas pašam kandidēt: kandidēšanai Saeimā ir augstāks vecuma slieksnis. Tātad jaunietis jau var piedalīties valsts politiskās izvēles noteikšanā, pirms pats drīkst kļūt par deputātu.
7.No cik gadu vecuma pilsoņi var tikt ievēlēti Saeimā?
Atbilde: No 21 gada vecuma.
Kandidāts lūdz vēlētājiem uzticēt pārstāvja pienākumus. Vecums ir tikai viens nosacījums; jāizpilda arī citas vēlēšanu likuma prasības. Šo atšķirību sauc par atšķirību starp aktīvajām vēlēšanu tiesībām un tiesībām kandidēt.
8.Uz cik gadiem Latvijas pilsoņi ievēlē Saeimu?
Atbilde: Uz 4 gadiem.
Noteikts pilnvaru termiņš ļauj vēlētājiem regulāri izvērtēt pārstāvju darbu. Valdība tikmēr var mainīties arī starp Saeimas vēlēšanām. Termiņš nodrošina paredzamu vēlēšanu ritmu, bet Satversmē ir paredzēti arī ārkārtas parlamenta nomaiņas mehānismi.
9.Kas vada Saeimas sēdes?
Atbilde: Saeimas priekšsēdētājs.
Sēdes vadītājs organizē debates un balsošanu. Saeimas priekšsēdētājs nav tas pats, kas Ministru prezidents, kurš vada valdību. Viņa uzdevums sēdē ir ievērot parlamenta procedūru, lai deputāti varētu izteikties un pieņemt lēmumus.
10.Kāds tiesību akts nosaka Saeimas iekšējo kārtību un darbību?
Atbilde: Saeimas kārtības rullis.
Kārtības rullis nosaka, kā parlaments strādā ikdienā: debatē, iesniedz priekšlikumus un balso. Satversme savukārt nosaka valsts pamatuzbūvi. Vienota procedūra ļauj paredzēt, kā priekšlikums nonāks no iesniegšanas līdz apspriešanai un lēmumam.
11.Kas ievēlē Valsts prezidentu?
Atbilde: Saeima.
Latvijā nav tiešu prezidenta vēlēšanu. Pilsoņi ievēlē Saeimu, un deputāti atklātā balsojumā izvēlas prezidentu ar vismaz 51 balsi. Tādēļ parlamenta vēlēšanu rezultāts netieši ietekmē arī to, kurš var iegūt atbalstu prezidenta amatam.
12.Uz cik gadiem tiek ievēlēts Valsts prezidents?
Atbilde: Uz 4 gadiem.
Prezidenta pilnvarām ir noteikts ilgums, lai vara nebūtu beztermiņa. Prezidenta un Saeimas četru gadu termiņi nenozīmē, ka vēlēšanas vienmēr notiek vienlaikus. Prezidenta pilnvaru termiņš jāatšķir no valdības darbības ilguma, kas ir atkarīgs arī no parlamenta uzticības.
13.Cik termiņus pēc kārtas viena un tā pati persona var būt Valsts prezidents?
Atbilde: Ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Ierobežojuma atslēgas vārds ir “pēc kārtas”. Tas neļauj vienai personai nepārtraukti ieņemt prezidenta amatu ilgāk par astoņiem gadiem. Šāds ierobežojums veicina amatpersonu maiņu un mazina iespēju saistīt valsts amatu ar vienu cilvēku uz nenoteiktu laiku.
14.Kādas ir Valsts prezidenta sešas pamatpilnvaras?
Atbilde: Pārstāv valsti starptautiski; izsludina likumus; ir bruņoto spēku virspavēlnieks; izvirza Ministru prezidentu valdības veidošanai; ir tiesības apžēlot; var ierosināt Saeimas atlaišanu un sasaukt ārkārtas sēdes.
Prezidents pārstāv valsti un līdzsvaro citu institūciju darbu. Viņš nevada visas ministrijas; arī Saeimas atlaišanai ir Satversmē noteikta procedūra, nevis vienpersonisks rīkojums. Dažādiem lēmumiem vajadzīga citu institūciju līdzdalība, kas palīdz līdzsvarot valsts varu.
15.Kam Latvijā pieder augstākā izpildvara?
Atbilde: Ministru kabinetam (valdībai).
Izpildvara organizē likumu praktisku īstenošanu. Piemēram, ministrijas īsteno izglītības, satiksmes vai veselības politiku likumu un budžeta ietvaros. Tāpēc par izpildvaru domājiet kā par sistēmu, kas pārvērš pieņemtos noteikumus praktiskā valsts darbībā.
16.Kas izveido Ministru kabinetu (valdību)?
Atbilde: Ministru prezidents, kuru aicina Valsts prezidents.
Prezidents aicina kandidātu veidot valdību, un kandidāts izvēlas ministru komandu. Darbam nepieciešama Saeimas uzticība — ar prezidenta uzaicinājumu vien nepietiek. Koalīcija ir partiju vienošanās par kopīgu atbalstu valdībai, nevis atsevišķa valsts institūcija.
17.Kādos gadījumos Ministru kabinetam (valdībai) ir jāatkāpjas?
Atbilde: Ja Saeima izsaka tai neuzticību (vai pēc Saeimas vēlēšanām).
Valdībai jāspēj saglabāt parlamenta uzticību. Ja uzticību zaudē Ministru prezidents, atkāpjas visa valdība; atsevišķa ministra neuzticība nav tas pats gadījums. Tas ir parlamentārās atbildības mehānisms: ministri nevar turpināt politiku, pilnībā ignorējot parlamenta vairākumu.
18.Kādas ir Ministru kabineta (valdības) pamatpilnvaras?
Atbilde: Vada un koordinē valsts pārvaldi, izstrādā likumprojektus un budžetu, īsteno iekšpolitiku un ārpolitiku, izdod noteikumus.
Valdība sagatavo politikas risinājumus un organizē valsts pārvaldi. Taču likumus un budžetu tā nevar vienkārši aizstāt ar savu gribu — svarīga ir Saeimas loma. Ministrijas sadala darbu pa nozarēm, bet Ministru kabinets saskaņo kopējo rīcību.
19.Kas var iesniegt Saeimai likumprojektus?
Atbilde: Valsts prezidents, Ministru kabinets, Saeimas komisijas, ne mazāk kā pieci deputāti, kā arī tauta (1/10 vēlētāju).
Iesniegt likumprojektu nenozīmē to automātiski pieņemt. Priekšlikumu izskata parlamentā; vēlētāju iniciatīvām ir īpaši nosacījumi un procedūra. Tādējādi likumdošanas iniciatīva var nākt no dažādiem avotiem, taču tālāk tai jāiziet noteikta izskatīšanas kārtība.
20.Kuri likumi nevar tikt nodoti tautas nobalsošanai?
Atbilde: Budžets, likumi par aizņēmumiem, nodokļiem, militāro dienestu, kara un miera jautājumiem un starptautiskie līgumi.
Ne katru jautājumu drīkst izlemt referendumā. Satversme atsevišķas jomas, piemēram, budžetu un nodokļus, atstāj pārstāvniecības institūciju atbildībā. Ierobežojumi palīdz nošķirt tiešās demokrātijas jautājumus no lēmumiem, kam konstitūcija paredz citu kārtību.
21.Kas apstiprina tiesnešus amatā?
Atbilde: Saeima.
Iecelšana amatā nenozīmē tiesību dot tiesnesim norādījumus konkrētā lietā. Tiesu neatkarība prasa spriest pēc likuma, nevis politiķu vēlmēm. Piemēram, deputāta neapmierinātība ar spriedumu pati par sevi nav pamats prasīt tiesnesim izlemt lietu citādi.
22.Kādos gadījumos nepieciešama tautas nobalsošana?
Atbilde: Piemēram, grozot Satversmes pamatpantus, ja prezidents aptur likumu vai to pieprasa noteikta daļa vēlētāju.
Referendums ir vēlētāju tiešs balsojums par noteiktu jautājumu. Tā ierosināšanai jāizpilda konkrēti nosacījumi; prezidenta apturēts likums ne vienmēr automātiski nonāk referendumā. Tāpēc jāatšķir iniciatīvas iesniegšana, nepieciešamā atbalsta savākšana un pati balsošana.
23.Kas apstiprina Latvijas valsts budžetu?
Atbilde: Saeima.
Budžets ir valsts ieņēmumu un izdevumu plāns. Valdība to sagatavo, bet Saeima lemj par apstiprināšanu — sagatavošana un pieņemšana ir atšķirīgas darbības. Piešķirot līdzekļus skolām, ceļiem vai veselības aprūpei, budžets parāda valsts praktiskās prioritātes.
24.Kam ir tiesības atzīt likumus un citus normatīvos aktus par spēkā neesošiem?
Atbilde: Satversmes tiesai.
Satversmes tiesa pārbauda normu atbilstību augstāka juridiska spēka normām. Tā nav parasta apelācijas tiesa ikvienam strīdam vai nepatīkamam spriedumam. Tiesa vērtē juridisko atbilstību, nevis vienkārši to, vai likums sabiedrībai šķiet populārs.