naturalizācijas eksāmena jautājumi · 14 jautājumi
Satversme: cilvēka pamattiesības
Satversmes VIII nodaļa: tiesības uz advokātu, brīvības ierobežošana tikai uz likuma pamata, pārvietošanās un atgriešanās brīvība, pašvaldību vēlēšanas, biedrošanās, sapulces, īpašums, medicīniskā palīdzība, obligātā izglītība.
Mācīties šīs kartītes treniņrīkā →
1.Kam ir tiesības uz advokāta palīdzību?
Atbilde: Ikvienam.
Advokāts palīdz aizstāvēt personas tiesības un saprast procesu. Tiesības uz palīdzību nenozīmē, ka ikvienā situācijā visi advokāta pakalpojumi automātiski ir bez maksas. Aizstāvības iespēja ir svarīga arī tad, ja cilvēks nepārzina juridisko valodu vai pats nespēj noformulēt savus argumentus.
2.Kādā gadījumā drīkst atņemt vai ierobežot personas brīvību?
Atbilde: Tikai uz likuma pamata (un ar tiesas lēmumu).
Brīvību nedrīkst ierobežot patvaļīgi. Nepieciešams likumīgs pamats un procedūra; sākotnējai aizturēšanai un ilgākam apcietinājumam ir atšķirīgi noteikumi. Tiesiska procedūra ir vajadzīga, lai pārbaudītu varas rīcības pamatojumu un nepieļautu patvaļu.
3.Kas aizsargā cilvēka godu un cieņu?
Atbilde: Valsts (likums).
Cieņa ir aizsargājama neatkarīgi no cilvēka popularitātes vai stāvokļa. Tā ir pamats prasībai pret ikvienu izturēties kā pret personu ar tiesībām. Pat sodot par pārkāpumu, valsts nedrīkst izturēties pret cilvēku necilvēcīgi vai pazemojoši.
4.Kam ir tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties dzīvesvietu Latvijas teritorijā?
Atbilde: Ikvienam, kas likumīgi uzturas Latvijā.
Šī tiesība nav tikai pilsoņiem: būtiska ir likumīga uzturēšanās. Tomēr tā nenozīmē, ka nepastāv nekādi likumā pamatoti pārvietošanās ierobežojumi. Dzīvesvietas izvēle nenozīmē tiesības apmesties svešā īpašumā bez īpašnieka piekrišanas.
5.Kam ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā?
Atbilde: Latvijas pilsoņiem.
Pilsonība rada īpašu saikni ar valsti, tostarp tiesības atgriezties. To atšķir no ārvalstnieka ieceļošanas, kurai var būt citi nosacījumi. Šī saikne ar valsti saglabājas arī tad, ja pilsonis kādu laiku dzīvo, studē vai strādā ārvalstīs.
6.Kam ir tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās?
Atbilde: Latvijas un ES pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā (no 18 gadiem).
Pašvaldību un Saeimas vēlēšanu dalībnieku loks atšķiras. ES pilsoņiem vietējās vēlēšanās papildus jāizpilda likuma prasības par saikni ar konkrēto pašvaldību. Balsojums ietekmē vietējos pakalpojumus un attīstību, nevis tieši nosaka Saeimas sastāvu.
7.Kam ir tiesības Latvijā apvienoties politiskajās partijās un sabiedriskajās organizācijās?
Atbilde: Ikvienam.
Vispārējā biedrošanās brīvība nenozīmē vienādus noteikumus visām organizācijām. Politisko partiju biedriem likums nosaka īpašas vecuma, pilsonības un statusa prasības. Biedrība var apvienot cilvēkus kopīgam mērķim, bet partija tiecas piedalīties politiskās varas īstenošanā.
8.Kādos gadījumos valsts aizsargā sapulču, gājienu un piketu brīvību?
Atbilde: Ja tie ir miermīlīgi (bez ieročiem).
Miermīlīgs protests ļauj publiski paust viedokli, arī kritizēt valdību. Valstij jāaizsargā šī brīvība, ievērojot likumā noteiktus un samērīgus ierobežojumus. Šīs tiesības attiecas arī uz nepopulāru viedokļu paušanu, ja pasākums paliek miermīlīgs un ievēro tiesiskās prasības.
9.Kas aizsargā arodbiedrību brīvību Latvijā?
Atbilde: Valsts (Satversme).
Arodbiedrība apvieno darbiniekus kopīgu darba interešu aizstāvībai. Tā var risināt sarunas par darba apstākļiem, nevis aizstāt parlamentu vai tiesu. Kopīga pārstāvība palīdz darbiniekiem apspriest atalgojumu, darba drošību un citus nodarbinātības jautājumus.
10.Kam ir tiesības pildīt valsts dienestu?
Atbilde: Latvijas pilsoņiem.
Satversmes tiesība uz valsts dienestu saistīta ar pilsonību. Tas nenozīmē, ka katrs darbs valsts finansētā iestādē automātiski ir civildienesta amats. Piekļuve amatam praksē var būt saistīta arī ar izglītības, pieredzes un citām likumā noteiktām prasībām.
11.Kādu atbildi uz iesniegumu personai ir tiesības saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm?
Atbilde: Pamatotu atbildi pēc būtības.
Atbildei pēc būtības jārisina iesniegumā uzdotais jautājums un jāpaskaidro iestādes nostāja. Tas nav solījums vienmēr saņemt sev labvēlīgu lēmumu. Piemēram, par noraidītu lūgumu iestādei jāpaskaidro tā pamatojums, nevis tikai jāpaziņo atteikums bez satura.
12.Kā persona drīkst izmantot savu īpašumu?
Atbilde: Tā, lai netiktu kaitēts sabiedrības interesēm.
Īpašuma tiesības dod iespēju lietu izmantot, bet ne neierobežoti kaitēt citiem. Piemēram, jāievēro būvniecības un vides aizsardzības noteikumi. Tādējādi īpašnieka intereses tiek līdzsvarotas ar kaimiņu tiesībām un sabiedrības vajadzībām.
13.Kāda ir valsts loma medicīniskās palīdzības nodrošināšanā?
Atbilde: Valsts nodrošina ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu.
Konstitucionāla veselības aizsardzība nenozīmē, ka jebkurš ārstēšanas pakalpojums vienmēr ir bez maksas. Valsts apmaksas apjomu un kārtību precizē likumi. Tāpēc, meklējot konkrētu pakalpojumu, jānoskaidro tā saņemšanas kārtība, nevis jāpaļaujas tikai uz vispārīgo principu.
14.Kura izglītība Latvijā ir obligāta?
Atbilde: Pamatizglītība.
Pamatizglītība veido zināšanu un prasmju pamatu turpmākām mācībām. Obligātumu atšķir no tiesībām turpināt mācības vidusskolā vai augstskolā. Šī prasība palīdz nodrošināt, ka bērna iespējas vēlāk dzīvē nav atkarīgas tikai no ģimenes vēlmes viņu izglītot.