Latvijas pilsonība: zaudēšana un atjaunošana

Naturalizācija ar pārbaudi nav vienīgais ceļš uz Latvijas pilsonību. To reģistrē 1940. gada pilsoņu un trimdinieku pēcnācēji, to iegūst nepilsoņu bērni, bet zaudēt to var, atsakoties vai ar valsts lēmumu. Zemāk — īss pārskats pēc Pilsonības likuma un PMLP lapām. Tā ir uzziņa, nevis juridiska konsultācija.

Trenēties naturalizācijas pārbaudei →Atvērt treniņrīku (RU)

Kas ir Latvijas pilsonis

Pēc Pilsonības likuma 2. panta Latvijas pilsoņi ir personas, kas bija Latvijas pilsoņi 1940. gada 17. jūnijā, un viņu pēcnācēji; bērns, kura viens vai abi vecāki dzimšanas brīdī ir Latvijas pilsoņi; latvieši un līvi, kas pierāda izcelsmi un latviešu valodas prasmi; atradeņi un bāreņi ārpusģimenes aprūpē Latvijā. Pārējie pilsonību iegūst naturalizācijas kārtībā — ar valodas, vēstures un Satversmes pārbaudi.

Dubultpilsonība: ar kurām valstīm atļauta

Kopš 2013. gada 1. oktobra Latvijas pilsonis saglabā pilsonību, ja iegūst ES, EBTA vai NATO dalībvalsts, Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes pilsonību. Ar citām valstīm — tikai ar Ministru kabineta atļauju svarīgu valsts interešu dēļ vai ja otra pilsonība radusies automātiski laulības vai adopcijas rezultātā. Līgumu par dubultpilsonības atzīšanu Latvijai pēc PMLP datiem pašlaik nav. Tiesiskajās attiecībās ar Latvijas valsti šāda persona uzskatāma tikai par Latvijas pilsoni, un par citu pilsonību jāziņo PMLP.

Dubultpilsonība bērniem, trimdiniekiem un naturalizētajiem

Bērnam dubultpilsonība ar jebkuru valsti pieļaujama līdz 18 gadiem. Ja pēc pilngadības saglabājas nepieļaujamas valsts pilsonība, līdz 25 gadiem jāizšķiras: jāiesniedz dokuments par tās zaudēšanu vai iesniegums par atteikšanos no Latvijas pilsonības. Trimdinieki un viņu pēcnācēji, latvieši un līvi, reģistrējot pilsonību, saglabā jau esošo jebkuras valsts pilsonību. Naturalizētā persona iepriekšējo pilsonību var paturēt tikai tad, ja tā ir ES, EBTA, NATO valsts, Austrālija, Brazīlija vai Jaunzēlande; no citām (piemēram, Krievijas vai Baltkrievijas) naturalizējoties jāatsakās.

Atteikšanās no pilsonības

No Latvijas pilsonības var atteikties tas, kuram jau ir vai ir garantēta citas valsts pilsonība. Pilngadīgs pilsonis, kurš ieguvis valsts pilsonību, ar kuru dubultpilsonība nav atļauta, iesniegumu par atteikšanos iesniedz 30 dienu laikā. Valsts nodeva — 21,34 eiro (7,11 eiro atvieglotajām grupām), lēmumu pieņem mēneša laikā pēc visu dokumentu saņemšanas. Iesniegumu var noraidīt, ja ir nenomaksāti nodokļi vai citi maksājumi valstij. Atgriezties vēlāk var naturalizējoties, bet, ja otra pilsonība ir no atļautā saraksta, — atjaunojot pilsonību.

Kad pilsonību var atņemt

Likuma 24. pants ļauj atņemt pilsonību tam, kurš ieguvis nepieļaujamas valsts pilsonību un nav iesniedzis atteikšanās iesniegumu; brīvprātīgi dien citas valsts bruņotajos spēkos bez Ministru kabineta atļaujas (dienests ES, EBTA, NATO valstu, Austrālijas, Brazīlijas, Jaunzēlandes un Ukrainas bruņotajos spēkos neskaitās); pilsonību ieguvis, sniedzot nepatiesas ziņas; ar tiesas spriedumu konstatēts, ka veicis darbības, kas vērstas uz valsts varas vardarbīgu gāšanu; būtiski atbalstījis valstis vai personas, kas izdara smagus starptautiskus noziegumus. Izņemot nepatiesu ziņu gadījumu, pilsonību var atņemt tikai tad, ja persona nekļūst par bezvalstnieku. Ģimenes locekļu pilsonību tas neietekmē.

Pilsonības atjaunošana

Pilsonību pēc iesnieguma var atjaunot divas grupas: tie, kas to zaudējuši vecāku vai adoptētāju izvēles dēļ bez savas rakstiskas piekrišanas, — līdz 25 gadu vecumam; un tie, kas no Latvijas pilsonības atteikušies vai kam tā atņemta pēc ES, EBTA, NATO valsts, Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes pilsonības iegūšanas. Neatjauno tiem, kuriem ir citas, šajā sarakstā neesošas valsts pilsonība, tiem, kuru pilsonību tiesa atzinusi par spēkā neesošu nepatiesu ziņu dēļ, un tiem, uz kuriem attiecas 11. panta ierobežojumi. Nodeva — 21,34 eiro (atvieglotā 7,11), lēmums — parasti mēneša laikā, sarežģītos gadījumos ilgāk. Iesniedz pa pastu PMLP vai Latvijas vēstniecībā.

1940. gada pilsoņu un trimdinieku pēcnācēji

Trimdinieks ir persona, kas 1940. gada 17. jūnijā bija Latvijas pilsonis un līdz 1990. gada 4. maijam atstāja Latviju, glābjoties no PSRS vai Vācijas okupācijas, vai tika deportēta, un līdz 1990. gada 4. maijam neatgriezās uz pastāvīgu dzīvi. Trimdinieki un viņu pēcnācēji, kas dzimuši pirms 2014. gada 1. oktobra, reģistrē pilsonību, saglabājot citu. Senča pilsonību pierāda ar pirmskara pasi, dzimtsarakstu dokumentiem vai Latvijas Valsts vēstures arhīva datiem; lēmumu pieņem četru mēnešu laikā. Arī 1940. gada pilsoņu pēcnācēji, kas nav trimdinieki, var vērsties PMLP, taču no nepieļaujamas valsts pilsonības viņiem jāatsakās.

Nepilsoņu bērni: atzīšana par pilsoņiem

Kopš 2020. gada 1. janvāra bērniem nepilsoņa statusu vairs nepiešķir. Bērns, kas Latvijā dzimis diviem nepilsoņiem (vai nepilsonim un bezvalstniekam vai nezināmam vecākam), kļūst par Latvijas pilsoni, reģistrējot dzimšanu, ja viņam nav citas pilsonības. Ja otrs vecāks ir ārvalsts pilsonis, vajag vecāku rakstisku vienošanos un dokumentus PMLP. Bērnus, kas Latvijā dzimuši pēc 1991. gada 21. augusta un līdz 2019. gada beigām un palikuši nepilsoņi, atzīst par pilsoņiem pēc iesnieguma: līdz 15 gadiem to iesniedz vecāks, no 15 līdz 18 gadiem — pats bērns, apliecinot latviešu valodas prasmi. Lēmums — mēneša laikā.

Kurš nevar naturalizēties

Likuma 11. pants liedz naturalizāciju tiem, kuru rīcība apdraud Latvijas drošību, konstitucionālo iekārtu, neatkarību vai teritoriālo integritāti; kuri bez Ministru kabineta atļaujas dien citas valsts bruņotajos spēkos; kuri pēc demobilizācijas no PSRS bruņotajiem spēkiem vai iekšējā karaspēka izvēlējušies Latviju par dzīvesvietu, pirms iesaukšanas šeit pastāvīgi nedzīvojot; kuri bijuši PSRS vai Latvijas PSR valsts drošības, izlūkošanas vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki; kuri notiesāti par nodarījumu, kas Latvijā ir noziedzīgs; kuri pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušies pret Latvijas Republiku LKP un dažās citās organizācijās; kuriem ir nodokļu vai citu maksājumu parādi valstij.

Pilsonis un nepilsonis: atšķirības

Tikai pilsoņi balso Saeimas vēlēšanās (no 18 gadiem) un var tikt ievēlēti Saeimā (no 21 gada); pašvaldību vēlēšanās piedalās Latvijas pilsoņi un šeit dzīvojošie ES pilsoņi, bet ne nepilsoņi. Ierēdņa amats valsts civildienestā pieejams tikai pilsoņiem. Latvijas pilsonis ir ES pilsonis un var dzīvot un strādāt jebkurā ES valstī; Latvijas pilsoņus neizdod ārvalstīm, izņemot starptautiskajos līgumos paredzētos gadījumus. Nepilsonim ir Satversmē noteiktās cilvēka tiesības, izraidīt viņu var tikai likumā noteiktā kārtībā un ja to pieņem cita valsts; Šengenas zonā viņš īslaicīgi ceļo bez vīzas, bet ES pilsoņa tiesību viņam nav.

Biežākie jautājumi

Vai var būt vienlaikus Latvijas un Krievijas pilsonis?

Krievija nav ES, EBTA vai NATO valsts, un līguma par dubultpilsonību nav. Pilngadīgam Latvijas pilsonim, kurš ieguvis Krievijas pilsonību, 30 dienu laikā jāiesniedz iesniegums par atteikšanos no Latvijas pilsonības, citādi to var atņemt. Izņēmumi — Ministru kabineta atļauja, iegūšana laulībā vai adopcijā, bērni līdz 18 gadiem un pilsonība, kas trimdiniekiem un viņu pēcnācējiem bija reģistrācijas brīdī.

Kā atjaunot Latvijas pilsonību?

Ja pilsonība zaudēta vecāku izvēles dēļ bez jūsu piekrišanas, iesniegumu var iesniegt līdz 25 gadiem. Ja no tās atteicāties vai tā atņemta pēc ES, EBTA, NATO valsts, Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes pilsonības iegūšanas, arī var iesniegt iesniegumu. Nodeva 21,34 eiro; iesniedz PMLP pa pastu vai Latvijas vēstniecībā.

Vai nepilsoņu bērns būs Latvijas pilsonis?

Ja bērns dzimis Latvijā pēc 2020. gada 1. janvāra nepilsoņu ģimenē un viņam nav citas pilsonības, viņš kļūst par Latvijas pilsoni, reģistrējot dzimšanu. Ja viens no vecākiem ir citas valsts pilsonis, vajag vecāku vienošanos un iesniegumu PMLP. Bērniem, kas dzimuši no 1991. līdz 2019. gadam, ir atzīšana pēc iesnieguma līdz 18 gadiem.

Mans vecvectēvs bija Latvijas pilsonis pirms kara. Vai varu iegūt pilsonību?

Ja sencis bija Latvijas pilsonis 1940. gada 17. jūnijā, var vērsties PMLP par pilsonības reģistrāciju. Ja viņš bēga no okupācijas vai tika deportēts, pēcnācējs, kas dzimis pirms 2014. gada 1. oktobra, reģistrējas kā trimdinieka pēcnācējs un saglabā citu pilsonību. Vajadzēs dokumentus par senča pilsonību un radniecību.

Ar ko pilsonis atšķiras no nepilsoņa?

Pilsonis balso Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, var būt valsts civildienesta ierēdnis un izmanto ES pilsoņa tiesības dzīvot un strādāt jebkurā Savienības valstī. Nepilsonis vēlēšanās nepiedalās un ES pilsoņa tiesību viņam nav; Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības viņam ir tās pašas.

Avoti

Saistītās lapas

Naturalizācijas eksāmens Latvijā →Naturalizācijas tests tiešsaistē →Naturalizācijas eksāmena jautājumi un atbildes →Vēstule naturalizācijas eksāmenā: tēmas un paraugi →Latvijas himnas teksts un tulkojums →Valsts valodas prasmes pārbaude A1, A2, B1 →Valsts valodas prasmes pārbaude A2 — kā tā notiek un kā gatavoties →Latviešu valodas kurss A1–B1 →

Kas ir iekšā →